Transkripts: 2024. gada Eiropas vēlēšanu video

Es to gadiem ilgi esmu glabājusi dziļi sirdī.
Es par to domāju katru rītu, bet es par to nerunāju.

Vēsts manam mazbērnam.
Un visai Eiropai.
TAGAD TAVA KĀRTA

Saproti, Robin, man nevajadzētu šeit šodien būt.
Man vajadzētu būt mirušai.
1940. gada 17. jūnijā.

Divdesmit pirmajā es saņēmu zvanu, ka mēs esam okupēti. 
Armija okupējusi.
Kaut kas tāds, ko mēs nevarējām iedomāties.
Tas bija tāds šoks.

Kādas tavas sajūtas par to, kas notika šeit, Prāgā?

Mēs ceram, ka mums atkal būs brīvība un demokrātija.

Man bija 11 gadu, kad sākās karš, un 12, kad ieradās karavīri.
Viņi bija visur.
Es devos lejup pa kāpnēm ar augļu trauku, un izgāju dārzā.
Manu mammu nogalināja, kad viņa uzgūlās virsū, lai mani aizsargātu.
Tu vari iedomāties, man 12 gadu, un, kad redzēju, savu mammu mirstam, aizsargājot mani, es to nekad nevaru aizmirst.

Timišoarā jauni cilvēki tika nošauti katedrāles priekšā.

Manu tēvu aizsūtīja uz Aušvici un tur nogalināja.
Mana māte atdeva mani citiem, zinādama, ka viņa varētu nekad mani nesatikt.
Man nav neviena tēvoča vai tantes.
Nodomāju, ka tas ir dīvaini.
Man arī nav vecvecāku.
Ikvienam ir vecvecāki.
Man to nebija.

Nekad nevajag uzskatīt demokrātiju par pašsaprotamu.
To vienmēr ir jāatbalsta un jāaizsargā.

17. novembrī, kad viss sākās, bija liela studentu demonstrācija.
Policisti uzbruka demonstrantiem, viņi tos piekāva.
Tajā brīdī sākās revolūcija.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvija bija brīva zeme.
Cilvēki varēja brīvi izteikt savas domas par demokrātiju.

Kad krita Berlīnes mūris, tā bija visas Eiropas atbrīvošana.

Mīļā Zuzanna, mīļā Zuza.

Es priecājos, ka esi tāda, kāda esi, un es mīlu tevi par to.

Tu zini, ka piedzimu gadā, kad pasaule bija liesmās.
Kaut kam līdzīgi tam bija milzīga ietekme uz manu dzīvi.
Labi, ka esi piedzimusi miera un uzplaukuma laikā.

Vienmēr atceries, ka brīvība un demokrātija nav bijusi vienmēr, un mēs to varam zaudēt ļoti ātri.

Par to ir jācīnās, vienmēr ir jābūt modram un jācīnās par to.

Pirms dodos prom, vēlos atstāt tev vienu vēsti:
lai dzīvo demokrātija!
Ieklausieties cits citā.

Rūpējies par demokrātiju tad, kad es vairs neesmu šeit.

Es atbildu par to.
Mēs un mūsu paaudze atbildam par to.
Eiropā.

Balso!
Neļauj citiem lemt tavā vietā.
Eiropas vēlēšanas 2024. gada 8. jūnijā.

Eiropas Parlaments vēlas pateikties ikvienam, kas piedalījās šīs dokumentālās filmas tapšanā un par vēstījuma nodošanu tālāk.